Partija Gods kalpot mūsu Latvijai
LV RU
Partija Gods kalpot mūsu Latvijai

2015-04-20

Atskats uz biedrības „Gods kalpot Latvijai” ārlietu un tieslietu darba grupas sēdi.

Bildes autors: Biedrība - Gods kalpot Latvijai

15. aprīlī uz pirmo biedrības „Gods kalpot Latvijai” ārlietu un tieslietu darba grupas sēdi sanāca tās dalībnieki. Par darba grupas vadītāju tika ievēlēts Ilmārs Vecvanags un par vietnieku Henrijs Frīdenbergs.

Darba grupa vienprātīgi atbalstīja kopēju viedokli vairākos būtiskos jautājumos.

Par valsts prezidentu kolēģi uzskatīja, ka šajā Latvijas iekšpolitiskajā un ģeopolitiskajā situācijā pats galvenais, ir izskaust politisko partiju tirgu par valsts augstākajiem amatiem.

Darba grupas locekļi diskusijas rezultātā nonāca pie slēdziena, ka Latvijā daudzās jomās, ar mērķi atvieglot ierēdņu darbu, sāk dominēt tiesiskais nihilisms.

Tika apspriesti vairāki piemēri, kas galvenokārt attiecas uz Valsts Ieņēmuma dienesta darbu.

Lai atvieglotu VID ierēdņu darbu, ar likuma palīdzību praktiski Latvijā ir likvidēta tāda institūcija, kā Sabiedrības ar Ierobežotu atbildību. Likuma grozījumi, kas paredz valdes locekļiem par nodokļu parādiem atbildēt ar visu savu mantu, ir pārvilkuši svītru pašā būtībā tādai lietai kā SIA. Tad tā vairs nav nekāda „ierobežotā atbildība”. Rezultātā ir jau informācija par to, ka uzņēmumi sāk pārcelties uz citām valstīm, kā arī plaši sāk attīstīties valdes locekļu civiltiesiskā apdrošināšana, kas gala rezultātā sadārdzina izmaksas un pazemina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Nākošā problēma, kas jārisina, ir ierēdniecības pienākumu pārlikšana uz uzņēmēju pleciem. Piemēram, gadījumos, ja divi komersanti savstarpēji ir veikuši kādus darījumus, bet viens no tiem ir izslēgts no PVN reģistra, tad otram darījuma partnerim samaksātais PVN vairs no valsts nav atgūstams. Tas nozīmē, ka cīņa ar negodprātīgiem uzņēmējiem pie mums ir nevis VID, bet gan citu uzņēmēju pienākums.

Savukārt valsts pārvaldes institūcijas no savas puses gan neizceļas ar pārlieku goda prātu. Konflikta situācijās starp uzņēmējiem un valsts institūcijām ik uz soļa ir novērojams spīts un ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana no valsts puses.

Kārtējo reizi kā piemērs ir jāmin VID. Tiesāšanās gadījumā, ja valsts institūcijai nav taisnība, tad VID vienmēr izmanto likumā paredzētās tiesības un sev negatīvo lēmumu pārsūdz līdz pat Augstākajai tiesai. Ja reiz pirmās un otrās instances tiesas jautājumu skata pēc lietas būtības, tad jau Augstākā tiesa lemj par dažādu juridisko argumentāciju, likumu piemērošanas pamatotību un citu augstāko juridisko ekvilibristiku. Taču jautājums pēc lietas būtības jau ir izskatīts, tikai uzņēmējam uz visu tiesāšanās laiku ir apķīlāti līdzekļi, arestēti konti un uzlikti citi ierobežojumi. Ja pirmajās divās instancēs strīdu var izskatīt pus gada laikā, tad Augstākajā tiesā lieta parasti ir nogrimusi uz diviem, trim gadiem. Rezultātā tiesas ir pārslogotas un tikai tiesāšanās procesa dēļ jebkuru uzņēmumu ir iespējams novest līdz bankrotam.

Pie tam, ir jāņem vērā, ka ilgstošais tiesāšanās process prasa ievērojamus izdevumus, kas rezultātā tiek segti vai nu no uzņēmuma līdzekļiem, vai ari no valsts budžeta. Ja valsts iestādei ir taisnība, tad nav jautājumu, bet, ja kādā lietā jau ir zaudētas divas prāvas, tad kas gan ir pilnvarojis ierēdniecību ar bezjēdzīgu tiesāšanos nelietderīgi šķērdēt nodokļu maksātāju naudu?

Tādēļ biedrības „Gods kalpot Latvijai” ārlietu un tieslietu darba grupa atbalstīja priekšlikumu noteikt valstī principu, ka valsts pārvaldes iestāde, tiesājoties ar privātpersonu vai privāto uzņēmumu, var lietu pārsūdzēt līdz diviem zaudējumiem.

 


Dalīties


Citi JaunumiLasīt visus

PIEVIENOJIES