Partija Gods kalpot mūsu Latvijai
LV RU
Partija Gods kalpot mūsu Latvijai

2015-04-17

Atskats uz biedrības „Gods kalpot Latvijai” drošības, kārtības un iekšlietu darba grupas sēdi

Bildes autors: Biedrība - Gods kalpot Latvijai

8.aprīlī uz pirmo biedrības „Gods kalpot Latvijai” drošības, kārtības un iekšlietu darba grupas sēdi sanāca tās dalībnieki. Par darba grupas vadītāju tika ievēlēts ilggadējais Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Ģeduševs un par vietnieku Raimonds Nitišs.

Biedrības „Gods kalpot Latvijai” drošības, kārtības un iekšlietu darba grupas dalībnieki vienprātīgi nolēma aktualizēt divus būtiskus, ar valsts drošību saistītus jautājumus, ko līdz šim Latvijā nav ļāvis atrisināt amatpersonu un ministriju savstarpējās ambīcijas.

Lielākais apdraudējumiem Latvijas neatkarībai šobrīd ir augošā Krievijas agresija pret kaimiņu valstīm. Kā pierādīja notikumi Ukrainā un, ko ir apliecinājuši daudzi starptautiski eksperti, tad pirmajā fāzē nav sagaidāms atklāts Krievijas armijas iebrukums, bet gan varētu tikt izspēlēta hibrīdkara taktika.

Tās scenārijs paredz sākotnēju valsts iekšējās situācijas destabilizāciju, privāto apsardzes firmu un citu bruņotu vienību izmantošanu neapmierināto naida cēlāju aizstāvībai ar turpmāko „tautas nobalsošanu” un kādas valsts teritorijas neatkarības pasludināšanu. Šajā posmā nav izmantojams NATO 5. paragrāfs, un citu valstu armijas izmantošana Latvijas aizstāvībai pret provokatoriem.

No juridiskā viedokļa starptautiski šādas darbības tiks klasificētas kā valsts iekšējie nemieri, taču pēc būtības, tas būs atklātas kara darbības sagatavošanas posms.

Diemžēl šajā posmā mums nāksies iztikt saviem spēkiem. Tādēļ ļoti būtiski šodien mums ir stiprināt ne tikai regulāro armiju, bet izstrādāt stratēģiju, kā ar Iekšlietu ministrijas, zemessardzes un pašvaldību policijas spēkiem varētu noturēties pretī iespējamajam agresoram pirmajā hibrīdkara fāzē.

Līdz šim ir pieņemts, ka zemessardze un armijas vienības nav izmantojamas pret savu tautu. Tādēļ ar visiem iekšējās drošības jautājumiem nodarbojas gan valsts, gan pašvaldību policija. Kā liecina austrumu Ukrainas pieredze, situācijā, kad konfliktā iesaistīsies apbruņotas privātās firmas, ar vietējiem policijas spēkiem nebūs pietiekoši, lai nemierus apslāpētu jau sākotnējā fāzē.

Tādēļ biedrības „Gods kalpot Latvijai” drošības, kārtības un iekšlietu darba grupa uzskata, ka gan normatīvajos aktos ir jāparedz, gan arī praktiski ir jāatstrādā kārtība, ka gadījumā, ja likumā noteiktā kārtībā kādā valsts teritorijā tiek izsludināt izņēmuma stāvoklis, tad zemessardze pāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā un no pirmās dienas tiek izmantota valsts iekšējās kārtības uzturēšanā.

Diemžēl līdz šim aizsardzības ministrija nepieļauj iespēju kādu no savā pakļautībā esošām struktūrvienībām uz laiku nodot citai ministrijai. Tādēļ šis jautājums nerisinās un tā ir vāja vieta, iespējamo nemieru gadījumā. Konflikta situācijas gadījumā sākotnēji tiks iesaistīta arī pašvaldības policija. Tas nozīmē, ka mums ir būtiski jāstiprina tās darba kapacitāte.

Viens no līdzekļiem, kā motivēt cilvēkus strādāt pašvaldības policijā, ir izdienas pensiju jautājums. Diemžēl tās ir Iekšlietu ministrijas ambīcijas, kas sevi uzskata par pārāku institūciju pār pašvaldībām un līdz šim nekad nav atbalstījusi izdienas pensiju piešķiršanu pašvaldības policistiem.

Taču biedrības „Gods kalpot Latvijai” uzdevums ir stiprināt Latvijas valsti un ignorējot atsevišķu ierēdņu un politiķu ambīcijas atbalstīt tādu jautājumu risināšanu, kas ir visas tautas interesēs. Saskaņā ar likumu, izdienas pensijas pienākas jebkuram darbiniekam, kas likumā noteikto laiku ir nodienējis Iekšlietu ministrijas struktūras iestādēs.

1998. gadā, kad Iekšlietu ministrija Saeimā aizstāvēja likuma projektu „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, tad kā galvenais arguments šādas īpašās sociālās atbalsta sistēmas ieviešanai tika minēts arguments, ka „policistu darba specifika ir tāda, ka tiem nepieciešamības gadījumos, pildot savus darba pienākumus ir „jāgulstas zem lodēm””. Un tādēļ tiem no valsts puses ir nepieciešamas labākas sociālās garantijas. Iespējams, ka deviņdesmitajos gados Latvijas iekšējā situācija bija smagāka un tad vēl plauka organizētās noziedzības bandas un tādēļ no Saeimas puses bija pretimnākšana. Taču kas ir noticis šo 17 gadu laikā?

  • - Izdienas pensijas Iekšlietu ministrijā saņem ne tikai operatīvie darbinieki, kas „gulstas zem lodēm”, bet jebkura persona, tajā skaitā ari biroja darbinieki un saimnieciskā atbalsta struktūrvienībās strādājošie;
  • - Iekšējā situācija valstī šobrīd ir tāda, ka Iekšlietu ministrijas darbinieka darba specifika vairāk līdzinās nevis karavīra darbam pirmajās frontes līnijās, bet gan ierēdņa darbam, kam ir jāuzrauga valsts iekšējā kārtība un ikdienā vairāk ir nepieciešamas nevis cīkstoņa iemaņas, bet gan juridiskā izglītība, lai pareizi varētu aizpildīt juridiskos dokumentus;
  • - 1998. gadā ir pieņemts Militārpersonu izdienas pensiju likums;
  • - 1999. gadā- Prokuroru izdienas pensiju likums;
  • - 2003. gadā- Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums;
  • - 2006. gadā- Tiesnešu izdienas pensiju likums;
  • - 2006. gadā- Diplomātu izdienas pensiju likums;
  • - 2008. gadā- Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums.

Tad man ir jautājums- ar ko minēto profesiju specifika tik ļoti atšķiras no pašvaldības policistu darba, ka visiem iepriekš minētajiem pienākas izdienas pensijas, bet pašvaldības policistiem – nē?

Atbilde ir ļoti vienkārša. Pēc būtības- valsts un pašvaldības policistu dara specifika ne ar ko īpaši neatšķiras, bet pastāv savstarpējā konkurence

 


Dalīties


Citi JaunumiLasīt visus

PIEVIENOJIES