Partija Gods kalpot mūsu Latvijai
LV RU
Partija Gods kalpot mūsu Latvijai

2015-07-21

NĒ aizdevuma piešķiršanai Grieķijai un riskēšanai ar 240 miljoniem EUR Latvijas nodokļu maksātāju naudas!

http://www.ooyuz.com/images/2015/5/17/1434513775465.jpg

Deviņdesmito gadu beigās Latviju ļoti smagi ietekmēja Krievijas ekonomiskā krīze. Valsts budžeta stabilizācijas nolūkā Andra Šķēles valdība  1999. gadā izstrādāja grozījumus pensiju likumā, ko rudenī Saeima pieņēma. Saskaņā ar likuma grozījumiem no 2000. gada tika ierobežota pensiju izmaksa strādājošiem pensionāriem.
Taču divus gadus vēlāk trīs pensionāri iesniedza sūdzību Satversmes tiesā un tā nosprieda ar 2002.gada 20.martu atcelt pensijas izmaksu ierobežojumus strādājošiem pensionāriem.
Satversmes tiesas spriedums pensiju lietā norādīja, ka lēmumus, kas vērsti uz valsts finansiālo grūtību risināšanu, nepietiek pamatot tikai ar atsauci uz šo finanšu problēmu. 
Pat samērā bēdīgā finansiālā situācijā nonākušais pensiju budžets nebija pietiekami spēcīgs arguments, lai ierobežotu strādājošo pensionāru tiesības saņemt visu viņiem pienākošos pensiju. Tas pamatā norādīja, ka finansiālo grūtību rezultātā pieņemtiem lēmumiem, kas ir vērsti uz to, lai risinātu šīs finansiāla rakstura problēmas, ir jābūt pamatotiem ar kaut ko vairāk nekā atsauci tikai uz pašu problēmu.

Grieķijas krīzes iemesls ir nevis objektīvas ekonomiskās grūtības sakarā ar kaimiņu valsts un preču noieta tirgus maksātnespēju, bet gan pašu īstenotā nepārdomātā sociālā politika.
Grieķijā pensijas tiek piešķirtas pamatojoties uz „politiskiem” lēmumiem. Tās tiek aprēķinātas tā, kā pie mums padomju gados- proporcionāli pēdējo gadu darba algai. Rezultātā Grieķijā vidējā pensija ir gandrīz 3 (!) reizes augstāka par Latvijas vidējo pensiju. Bez tam, Grieķijā 580 profesiju pārstāvjiem ir tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos, kā arī ir noteikts princips, ka labi apmaksāto valsts ierēdņu pensijas pēc to nāves ir tiesības mantot viņu bērniem.
Šāda sociālā sistēma nevar pastāvēt no strādājošo iemaksām un ik gadus pensiju fonds saņem piemaksu no valsts pamatbudžeta 10% iekšzemes kopprodukta apmērā un kopējie pensiju fonda izdevumi sasniedz 17% no IKP. Caur pensiju sistēmu tiek uzturēts nepamatoti augsts iedzīvotāju labklājības līmenis. Nauda tajā tiek iepludināta no regulāriem aizņēmumiem un starptautiskās palīdzības programmām.
Pie šādas sistēmas valsts ekonomika nav spējīga uzturēt sevi, kā arī nevar būt ne mazāko šaubu par to, ka Grieķija nekad neatdos aizdevējiem savu parādu.
Bez tam Grieķijā pastāv bezdarbs 26% apmērā un starp jauniešiem tas ir 50% augsts. Kad krīzes laikā Latvijā bezdarba rādītāji tuvojās līdzīgiem skaitļiem, tad daļa iedzīvotāju bija spiesti pamest valsti un doties darba meklējumos uz Īriju, Vāciju, Angliju un citām valstīm. Taču Grieķiem tas nav nepieciešams, jo siltajos klimatiskajos apstākļos, kur dzīves dārdzība ir zemāka, kā Latvijā, viens pensionārs ar vidējo pensiju 833 EUR apmērā ir spējīgs uzturēt veselu bezdarbnieku ģimeni.
Tādēļ nav jābrīnās par Grieķijas referenduma rezultātiem, kas skaidri apliecina tautas vairākuma vēlmi neko nemainīt un turpināt dzīvot uz Eiropas Savienības valstu pleciem.
Pēdējie notikumi liecina, ka Grieķijas Parlaments ir sācis veikt atsevišķus grozījumus likumos, lai varētu saņemt kārtējo aizdevuma programmu. Taču ne velti es sāku ar Latvijas strādājošo pensionāru ierobežošanas piemēru. Lai cik absurdi dāsna un nepamatota ir Grieķu pensiju sistēma, tā tajā valstī ir likumīga. Ja Grieķijas konstitucionālā tiesa pēc pus gada skatīs sūdzības tā pat, kā 2002. gadā to darīja Latvijas Satversmes tiesa, tad nešaubos, ka pieņemtie taupības pasākumi viens pēc otra tiks atzīti par nelikumīgiem un tiks atcelti.
Bez tam ir jāņem vērā, ka Grieķijā tā pat kā Latvijā, suverēnā vara pieder tautai. Tas nozīmē, ka tautas nobalsošanai ir augstāks spēks pār Parlamentā pieņemtiem likumiem. Ja reiz tauta ir nobalsojusi pret taupības pasākumiem, tad nešaubos, ka Parlamentā pieņemtie lēmumi, kas ir pretrunā ar tautas gribu, viens pēc otra tiks apstrīdēti Konstitucionālajā tiesā.
Tādēļ ir naivi ticēt tam, ka kaut kāda mistiska vara Grieķijā viena mēneša laikā pieņems un īstenos reformas, kuras neatbalsta tautas vairākums un kuras valdība ir  solījusi aizdevējiem un nav īstenojusi jau piecus gadus. Līdz ar to arī nav nekādu cerību, ka tā kādreiz atdos palīdzības programmas rezultātā aizdotos miljardus.
Grieķijā šobrīd ir divas reizes augstāks iekšzemes kopprodukts, kā Latvijai. Tādēļ nav pamatots ES priekšlikums nabadzīgākām valstīm piedalīties Grieķijas augstā dzīves līmeņa uzturēšanā. Piedaloties kārtējā aizdevuma izsniegšanā, pēc oficiāli pieejamās informācijas, Latvija riskē pazaudēt 240 miljonus EUR, ar kuriem var atrisināt vairākas Latvijai ļoti sāpīgas un aktuālas problēmas kā skolotāju un ārstu zemo atalgojumu, pensiju indeksāciju, atbalstu demogrāfijas problēmu risināšanai u.c. nozīmīgām lietām.
Biedrība „Gods kalpot Latvijai” uzskata, ka mūsu valstij ar savām iemaksām Eiropas stabilizācijas fondā nav jāgarantē salīdzinoši turīgo Grieķijas iedzīvotāju augstāks dzīves līmenis, kas tiek nodrošināts uz citu valstu sniegtās palīdzības rēķina. 
Tādēļ ir nepieciešams pieņemt Saeimas lēmumu par mandātu valdībai un finanšu ministram turpmākajās ES sarunās neatbalstīt nekādu piekāpšanos Grieķijai, neizsniegt tai jaunus aizdevumus un nenorakstīt iepriekš uzkrāto valsts ārējo parādu. Tādējādi vēlamies pasargāt Latviju no vairāku simtu miljonu eiro zaudējumiem.

No tāda lēmuma ieguvēji būs gan Latvija, gan Eiro zonas valstis un ilgtermiņā tas ļaus arī pašai Grieķijai pārvērtēt daudzus jautājumus un nostādīt ekonomiku uz zinātniski pamatotiem principiem:

  1. Latvija tiks pasargāta no draudiem pazaudēt 240 milj. EUR;
  2. Tiks respektēts Grieķijas tautas viedoklis un referenduma rezultāti par taupības pasākumu noraidīšanu;
  3. Tiks nodrošināta straujāka Eiro zonas atveseļošanās;
  4. Grieķijas sabiedrībai būs stimuls pārtraukt dzīvot pāri saviem līdzekļiem, samazināt augsto bezdarbu un attīstīt savu ekonomiku;
  5. Tiks ievērots taisnīgums ES ietvaros par to, ka nabadzīgākām valstīm nav jāuztur bagātāku valstu augstais labklājības līmenis.

Latvijai ar savām iemaksām nav jāgarantē Grieķijas augstais dzīves līmenis, kur

  • minimālā alga ir 1,9 reizes augstāka,
  • vidējā pensija ir 2,84 reizes augstāka
  • IMKP uz vienu iedzīvotāju ir 2 reizes augstāks

kā Latvijā,  turklāt tas tiek uzturēts no citu valstu palīdzības līdzekļiem.

 


Dalīties


Citi JaunumiLasīt visus

PIEVIENOJIES